| close open |
|
|
Diplomātiskais ekonomiskais Klubs kategoriski iebilst un nepieņem nekāda veida agresīvas darbības, militāros konfliktus, starpvalstu karus, kas notiek pašlaik, Eiropas centrā, kā arī citos kontinentos – Āzijā, Āfrikā.
Nekas un nekādi apstākļi neattaisno spēka pielietošanu, visur cieš parastie cilvēki. Aicinām visas puses, visa līmeņa vadītājus mierīgā ceļā risināt jebkādas domstarpības, dialoga un pārrunu ceļā. Tikai Miers uz mūsu planētas, tikai Draudzība un savstarpēja cieņa veicina cilvēku dzīvi. Pat nepieļaujiet domas un mājienus par trešo pasaules karu, atomieročiem. Cilvēces atmiņā ir XX gadsimta karti, un ja to aizmirsāt, tad derētu atcerēties. 
Izbeidziet Karu! Lai ir Miers visā pasaulē!
|
»»
Jaunumi » Polijas Republikas vēstniecības Rīgā pieņemšana par godu valsts svētkiem 06.06.2014 (85048)Polijas Republikas vēstniecības Rīgā pieņemšana par godu valsts svētkiem
Polijas vēstniecības Latvijas Republikā pieņemšana bija veltīta 3.maija Nacionālajiem svētkiem / Konstitūcijas dienai, kā arī 25.gadu jubilejai kopš poļu tauta pirmo reizi piedalījās demokrātiski brīvajās vēlēšanās 1989.gadā.
Polijas vēstnieks V.E. Ježijs Mareks Novakovskis, Kultūras Ministrijas, un biroja Rīga 2014 pārstāvji vērsās pie klātesošajiem ar runu. Tika atklāta Polijas filmu festivāla programma „Rīga — Eiropas kultūras galvaspilsēta“ ietvaros .
Ik gadu 3.maijā Polijā atzīmē Trešā maija Nacionālos svētkus (Swieto Narodowe Trzeciego Maja) vai 3.maija Konstitūcijas Dienu (Swieto Konstytucji 3 Maja), kas ir veltīta 1791.gada valsts konstitūcijas pieņemšanai. Polijas konstitūcija ir vecākā Eiropā, un tika pieņemta dažus mēnešus agrāk nekā Francijas.
Teritorijas sadalīšanas rezultātā starp Prūsiju, Krieviju un Austriju, Polija pēc gada zaudēja neatkarību. 1918.gadā valsts atkal tika apvienota, un 3.maijs bija pasludināts par oficiālajiem svētkiem.
1990.gadā 3.maija Konstitūcijas svētki tika atjaunoti, un pasludināti par valsts svētkiem.
Polijas vēstnieks V.E. Ježijs Mareks Novakovskis sveica viesus svētkos, novēlot panākumus un labklājību Polijas un Latvijas tautām.
Pieņemšanas laikā notika Andžeja Vajdas filmas "Valensa. Cerību cilvēks. " skate
Lehs Valensa ir elektriķis Gdaņskas kuģu būvētavā. Kopš 1970.gada viņš piedalās vietējās protestu akcijās pret produktu cenu kāpumu. Pirmais arests piespiež viņu parakstīt dokumentus par sadarbību ar Polijas Drošības dienestu. Drīzumā, valsts kļūst ekonomiski stabila, un Lehs cenšas nopelnīt naudu, lai nodrošinātu atbilstošu dzīves līmeni savai skaistai sievai Danutai un bērniem. Situācija mainās, kad vilcienā Valensa satiek filmas „Dzelzs cilvēks“ varoņus, kuri izplata opozīcijas bukletus. Viņš redz, ka partija nepilda strādniekiem dotus solījumus , un tas liek viņam aktīvāk iesaistīties neatkarīgo arodbiedrību darbā. 1980.gada augustā Gdaņskas kuģu būvētavas strādnieki un arodbiedrība „Solidarnost“ Valensas vadībā sāk masu streiku, kurš rezultātā ievērojami ietekmēja Austrumu Eiropas vēsturi.