Diplomatic Economic Club^{® Since 1997}

Kalifornijas universitātes(Santa-Barbara) fiziķu Endrju Klīlenda un Džona Martīnisa darbs, kuri kopā ar kolēģiem panāca, lai mikroskopiskais kociņš vibrē pēc kvantu mehānikas likumie, nevis klasiskās mehanikas likumiem.
Kvantu mehānikā tas ir makroobjekts, kura garums ir vienāds ar cilvēka mata resnumu, un pirmā cilvēku radītā mehāniskā ierīce pakļaujas kvantu mehānikas likumiem. Science žurnāls salīdzina šo darbu ar garāžā saremontēto Forda automašīnu, kura kļuva par stimulu masveida autobūvei.

Ģenētika. Šajā jomā, kā raksta žurnāls, bija vairāki svarīgi sasniegumi.
Pirmie šī gada zinātnes sasniegumu sarakstā ir ģenētiķu komanda no Kreiga Ventera institūta (ASV, Mērilenda un Kalifornija) – viņi parādīja pasaulei baktēriju ar mākslīgi radīto genomu.
Viņū radītā baktērija praktiski neatšķiras no jau pastāvošās. Ggenomā tika aizvietots tikai viens gēns, bet šis genoms ir mākslīgs. Rezultātā bakterijas organisms producē viņai neraksturīgos olbaltumus. Tas ir veidots no ģenētisko sekvenču daļām, tieši tāpēc tiek runāts par jaunās zinātnes – sintētiskās bioloģijas — rašanos.
Neandertālieša genoma atšifrēšana.
Internacionālā ģenētiķu grupa, kuras sastāvā bija arī Svante Paabo pirms 13 gadiem šokēja pasauli, paziņojot, ka kromanjonieši, kas ieradās Eiropā no Āfrikas, izdzina neandertāliešus, nekrustojoties ar tiem ģenētiski. Zinātnieki ir atšifrējuši 2/3 no genētiskām sekvencēmpaņemtām no sievietēm kas dzīvojušas Horvātijas teritorijā pirms 38-44 000 gadu. Pētot kompilēto genomu, zinātnieki spēja pierādīt, ka patiesībā mūsdienu cilvēki mantoja no neandertāliešiem līdz 4% gēnu.
Žurnāls atzīmē arī veiksmīgo projektu „Genomu tūkstotis“, ģenētiskās analīzes metodiku, kuras pamatā ir t.s. „eksoma sekvenēšana“.

Fizika
Par „kvantu simulatora“ radīšanu – šī sistēma palīdz atrisināt sarežģītus uzdevumus ar kristālrežģiem.

Bioloģija
Molekulārais simulators. Runa ir par zinātnieku mēģinājumiem modelēt, kā funkcionēs olbaltumi un molekulas, kuri ir sarežģītāki par DNS. Līdz šim superdatori ļāva pētīt olbaltumu dinamiku pārāk īsā laikā, lai veiktu secinājumus. Šajā gadā, pateicoties superdatoram ar 512 procesoriem, pētnieki no ASV spēja palielināt laiku līdz 1 millisekundei. Tā laika pietika, lai izpētītu olbaltuma atomu uzvedību – 1 millisekundē tas paspēja sarecēt un atšķaidīties 15 reizes.