Diplomatic Economic Club® Since 1997
LV EN RU News Trade Fair Riga Members area Articles
  • Contact ☰ menu ✕

    » Jaunumi » Valsts esam mēs paši 12.05.2017 (80801)

    Valsts esam mēs paši  

    Mēs esam biznesa mārketinga kompilācija  organizējam, menedžējam citu uzņēmēju biznesu. Esam savedēji“ — intervija ar Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētāju Viesturu Tīli.

    Viesturs Tīle

    Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

    V.T.
    Šobrīd BT 1“ tuvojas 20 gadu pastāvēšanas slieksnim. No maza uzņēmuma tas ir kļuvis par vadošo starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību Baltijas valstīs. Tas ir uzņēmums, kas organizē citu uzņēmēju biznesu.

    Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā?

    V.T.
    Jo es to nodibināju, sākumā vienpersoniski. Ir vēl pāris uzņēmuma dibinātāju, kas šobrīd strādā BT 1“. Galvenais, ka šoreiz viss saskan! Darbs aizpilda visu manu dzīvi  tas ir gan hobijs, gan ikdiena. Man darbs nav apgrūtinājums. Tas sagādā baudu!

    Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari?

    V.T.
    Iepriecina, ka, pašam negaidot, ir izdevies izveidot uzņēmumu, kas organizē citiem noderīgas izstādes. Daudzi sūkstās, ka Latvijas valsts neatbalsta. Bet galvenais, lai neliedz darīt un strādāt. Lai nav mākslīgu šķēršļu! Mani iepriecina, ka, attīstot šo biznesu, neesam saskārušies ar mākslīgi radītiem šķēršļiem un esam kļuvuši par Baltijas vadošo izstāžu rīkotāju.

    Savukārt neapmierina situācija, ka nozaru klasifikatorā nav mūsu pārstāvētā nozare! Tur esam norādīti kā Citi“. Jā, mēs veicam arī reklāmas funkcijas, bet būtībā esam biznesa mārketinga kompilācija  organizējam, menedžējam citu uzņēmēju biznesu. Esam savedēji! Tā tas skanētu latviski.

    Viesturs Tīle

    Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Latvijas valsti?

    V.T.
    Valsts esam mēs paši! Tāpēc neizprotu tos, kas kliedz: dodiet, valsts man nedod, valsts mani neatbalsta! Bet valsti mēs taču veidojam paši! Kāda ir mūsu sabiedrība  tāda ir mūsu valsts! Tracina, ka mēs neiesaistāmies valsts veidošanā. Jaunajiem ir jāiet politikā! Arī manā uzņēmumā ir daudz jaunu un spējīgu darbinieku, kas varētu iesaistīties politikā  iet un palīdzēt šo valsti izkopt, atrisināt daudzas lietas.

    Ar ņaudēšanu neko nepanāksim! Ir jāstrādā un jāiegulda savas valsts labā. Visu laiku nevar būt attīstība tikai uz augšu. Vienmēr būs arī krīzes un tās izraisītās sekas, kas nav atkarīgas pat no Latvijas. Un mums pašiem, jebkuram uzņēmējam un sabiedrības loceklim, ir jābūt tam psiholoģiski gataviem. Jāspēj sevi sakārtot, reaģēt uz situāciju, izdzīvot un turpināt attīstīties. Pat smagās situācijās nedrīkst zaudēt optimismu!

    Viesturs Tīle

    Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos? Kāpēc  jā vai nē?

    V.T.
    Var atrast! Vienmēr jau var gribēt vairāk, tomēr ir jāzina arī robeža  kas par daudz, tas par skādi. Aktīvi komunicējot par izstādēm un pasākumiem projektu mājaslapās, sociālajos portālos un medijos, mēs faktiski uzturam izstāžu biznesa informatīvo telpu Latvijā. Šajā informācijas pārsātinātajā laikmetā tas nav vienkāršs uzdevums. Visu laiku jādomā, kā uzrunāt, atmetot lieko, un nepārtraukti sekot līdzi jaunumiem un attīstīties. Mūsdienās nebūt sociālajos tīklos nevar!

    Vai darbinieku trūkumu izjūtat?

    V.T.
    Neizjūtu. Ir cita problēma  pēdējos divus gadus uzņēmumā nav notikusi kadru maiņa. Ir nelielas bažas, ka darbinieki varētu ieslīgt pašapmierinātībā. Mani kā uzņēmuma īpašnieku un vadītāju interesē spēcīgi un spējīgi prāti.

    Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

    V.T.
    Izstāžu biznesa pamatdarbs ir projektu vadīšana, un lielākā daļa BT 1“ darbinieku ir nākuši ar iniciatīvu veidot kādu jaunu projektu. Jā, tiešām, ja tev ir svaiga ideja par jaunu izstāžu projektu, tad tu vari kļūt par BT 1“ darbinieku. Izvērtēsim, palīdzēsim realizēt. Vēl var nākt ar racionālām idejām, kā uzlabot mūsu jau esošos projektus, jo citreiz no ārienes ir labāk redzams, ko vajadzētu pilnveidot.

    Mūsu darba specifika nepieprasa ikdienā atsēdēt astoņas stundas birojā. Tomēr ir jārēķinās, ka izstādes tuvošanās un norises laikā ir nepieciešams veltīt daudz vairāk laika un darba. Priecājos, ka lielākā daļa BT 1“ projektu vadītāju savu darbu dara ar prieku, interesi un savā pārstāvētajā nozarē kļuvuši par nozīmīgiem spēlētājiem. Arī darbiniekiem ir jābūt vēlmei pilnveidoties. Izglītībai ir nozīme, bet, pirmkārt, ir svarīga vēlme iedziļināties konkrētajā nozarē un pētīt, kā tā attīstās ne tikai Latvijā, bet arī tuvākajā reģionā un visā pasaulē. Vēl mūsdienās neiztikt bez valodu zināšanām, bez labām komunikācijas un elektronisko rīku lietošanas prasmēm. Jāvērtē sevi paškritiski! Pašmērķis nav mainīt darbiniekus, bet, ja ir nepieciešams, tad tas ir jādara. Ar jaunām un racionālām idejām bagātiem talantiem mūsu uzņēmuma durvis atvērtas!

    Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

    V.T.
    Mūsu tuvākie mērķi ir ļoti ikdienišķi, bet kopumā nozīmīgi,  turpināt attīstīt izstādes un to attīstību pieskaņot atbilstoši pārstāvētās nozares situācijai Latvijā un reģionā. Mums ir skaidri definēti attīstības un pārveides projekti, kā, piemēram, Nature Expo“. Tas nav viegls uzdevums! Jau šobrīd sakārtojam norises vietas, izstāžu centra fasādi, karogu mastus, elektronisko ielūgumu reģistrācijas sistēmu.Savukārt tālākie mērķi ir vienoties ar Rīgas domi par to, kā labāk atrisināt iebraukšanas un izbraukšanas jautājumus Ķīpsalā, lai izstāžu norises laikā neveidotos sastrēgumi. Mēs ļoti vēlamies, lai šis tālākais mērķis kļūtu par tuvāko. Tāpat ir jāsakārto partnerattiecības ar Rīgas Tehnisko universitāti.

    Pozitīvs modelis ir valsts, pašvaldības un partneriestāžu ciešā sadarbība ar izstāžu rīkotājiem, kā, piemēram, tas notiek Vācijā un citās Eiropas valstīs. Tur tiek domāts par izstāžu centra infrastruktūru un loģistiku.

    Ja visas negatīvās perturbācijas nomierināsies, attīstība turpināsies, tad varētu domāt par vēl vienas daudzfunkcionālas izstāžu halles būvniecību. Saprātīgi risinot šo jautājumu, tas ir iespējams!

    Viesturs Tīle

    Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

    V.T.
    Pirmais atalgotais darbs bija Ventspils mežos, kad 7. klasē pārtīrīju grāvjus. Nākamais bija skolotāja darbs Rīgas 3. vidusskolā, kur pasniedzu elektrotehniku, kad mācījos par inženieri enerģētiķi Rīgas Politehniskajā institūtā 4. kursā. Bet tad virsroku ņēma interese par matemātiku, kas bija mans mīļākais priekšmets. Strādāju par matemātikas skolotāju un direktora vietnieku Rīgas 3. vidusskolā. Matemātika un ģeometrija  tā ir pastiprināta iztēle, telpisko lietu transformācija plaknē un otrādi. Matemātika man visu laiku ir bijusi pašsaprotama lieta, kas arī tagad palīdz.

    Viesturs Tīle

    1989. gadā, kad sākās pārmaiņu laiki, man piedāvāja kļūt par Kultūras un sporta nodaļas vadītāju Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas izpildkomitejā, jo līdz tam jau biju saistīts ar tautas mākslu. Nu arī pievienojās sports! Šajā brīdī Latvijas Tūrisma asociācija meklēja, kas varētu palīdzēt organizēt pirmo tūrisma izstādi. Es toreiz vēl nebiju rīkojis nevienu izstādi, bet man ieteica pieteikt savu kandidatūru. Rezultātā izvēlējās mani, turklāt atļāva savienot divus darbus. Tā 1994. gada februārī Rīgas kinostudijā tapa pirmā tūrisma izstāde Balttour“. Tā bija īpaša skola! Garša bija rokā, un tāpēc tā paša gada beigās izveidoju BT 1“.

    Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

    V.T.
    Uzņēmuma nosaukums BT 1“ ir atvasinājums no pirmās izstādes Balttour“. Ir dzirdētas dažādas versijas par nosaukuma izvērsto variantu, bet man pašam vislabāk patīk  Biznesa Tango. Savukārt logo izstrādāja slavenais scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kuram mūsu logo izstrāde bija viens no pirmajiem publiskajiem darbiem. Logotipā ir attēloti burti BT un Baltijas jūras vilnīši.

    Atklājiet kādu faktu, kuru, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

    V.T.
    Tas ir mūsu pašu, latviešu bāleliņu, uzņēmums. Ir trīs daļu turētāji, un visi trīs strādā BT 1“. Neesam pārdevušies“, kaut arī piedāvājumi ir bijuši.

    Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

    V.T.
    Nezinu, vai vēlos, lai mums būtu speciāls likums par izstādēm, kā, piemēram, tas ir Vācijā. Ļoti daudz kas ir jāsakārto. Tāpat ir jāmaksā nodokļi, kas varētu būt daudz mazāki, ja tos maksātu visi. Valsts ieņēmumu dienesta publicētie dati rāda, ka šobrīd tikai 3% uzņēmumu nomaksā 97% no budžetā ienākošajiem nodokļiem. Tomēr strikti vajadzētu regulēt mikrouzņēmumus, jo tie ir mazi ģimenes uzņēmumi. Protams, šādi uzņēmumi sākumā ir nepieciešami, lai uzņemtu apgriezienus un attīstītos, bet tas nevar notikt mūžīgi un to nevar savā labā izmantot lielie uzņēmumi. Šī brīža mikrouzņēmumu neapmierinātība ar nodokļu plānoto paaugstināšanu no 9 līdz 11% ir netaisnība pret mani kā visu nodokļu maksātāju.

    Valstij vajadzētu speciālu likumu, kas paredz informēt un izglītot valsts iedzīvotājus par to, kā veidojas nodokļi, algas, pensijas, kādi nodokļi tiek maksāti un kur tie tiek izmantoti, kā ikviena cilvēka līdzdalība nodokļu maksāšanā veido perspektīvu. Šīs zināšanas ir nepieciešamas ikvienam, un tad arī būtu vairāk valsts patriotu.

    Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis  patīkami vai nepatīkami?

    V.T.
    Tagad daudzus gadus pēc kara ir jauna ģeopolitiskā krīze, kas balansē uz kara robežas,  tas mani nepatīkami pārsteidz! Agrāk arī es biju par“ prezidentālu republiku, bet tagad esmu pret“. Dažkārt prezidenti ar lielām pilnvarām var savārīt lielas ziepes“. Reizēm vara cilvēkus samaitā, un to pierāda arī daži mūsu politiķi.

    Patīkami pārsteidza, ka cilvēki šo ģeopolitisko krīzi uztvēra bez panikas, vēsu mieru, ne tā, kā tas bija 2008. gadā, kad sabruka Parex“. Histēriska ņemšanās!

    Patīkami pārsteidza Rīga 2014  Eiropas Kultūras galvaspilsētas“ plašā kultūras programma. Kultūras cienītāji uz visiem pasākumiem pat nevarēja paspēt!

    Kurš ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?

    V.T.
    Nav viena izteikta favorīta! Laba siļķe ar biezpienu un kartupeļiem. Bet siļķei ir jābūt dabiskai un ne pārāk sāļai. Bet katru dienu es to neēdu! Vēl man garšo plānās pankūkas ar saldējumu. Vēl ir saldējums Viesturs“, bet tas ir noslēpums. No dzērieniem  ūdens un kafija. Garšo arī burkānu sula.

    Kura grāmata un filma uz Jums ir atstājusi vislielāko ietekmi  profesionāli un personīgi?

    V.T.
    Grūts jautājums. Atzīšos, tagad grāmatas lasu maz, bet agrāk gan lasīju ļoti daudz. Skolas vecumā man ļoti patika grāmata Mazais princis“. Pārlasīju to vairākas reizes, analizēju un centos izprast tās dziļo filozofiju. Vēlāk man patika lasīt zinātnisko fantastiku, par kosmosu. Arī vienu no saviem labākajiem sacerējumiem esmu uzrakstījis par šo tēmu. Padomju laikā bija žurnāls Znanije sila“, kurā rakstīja par galaktikām, melnajiem caurumiem, par ko citi nerakstīja. Tas man ļoti patika!

    Latviešiem ir ļoti daudz labu filmu. No padomju laika kino man patīk Mans draugs nenopietns cilvēks“, bet mūsdienu  Sapņu komanda“. Ļoti laba filma, kas parāda, ka kopā varam daudz. Tas neattiecas tikai uz sportu, bet gan uz dažādām dzīves jomām. Arī mēs uzņēmumā sevi pierādām starptautiskā līmenī  saņemam komplimentus no Eiropas lielo valstu kolēģiem par mūsu spēju paveikt lielus darbus mūsu mazajā izstāžu centrā.

    Viesturs Tīle

    Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

    V.T.
    Kādā koncertā vai kultūras pasākumā. Agrāk tās bija tautas dejas, 19 gadus vadīju tautas deju ansambli Teiksma“. Man patīk arī teātris. Tas ir vislabākais! Kad gribu atpūsties no ikdienas, skatos futbolu kanālā VIASAT Sport Baltic“. Var labi tuvplānā redzēt, ko tienesis rāda un kā bumbas lido. Dinamiski! Ir spēles, kurās arī piemiegu. Neesmu nekāds futbola fans, bet tā varu atslēgties“ no ikdienas spriedzes.

    Izstāstiet, lūdzu, kādu smieklīgu un interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

    V.T.
    Pēc viena jauno modes mākslinieku konkursa Habitus Baltija“ darbinieki sarīkoja savu modes skati no atsevišķiem elementiem, kas palika pāri. Tāda virtuozitāte, aizgrābtība! Šādu šovu vairs neesmu piedzīvojis! Tas radās ekspromtom“, un ne par kādu naudu to nevarētu iestudēt. Lieli smiekli, un atmiņā neizdzēšams notikums.

    Jūsu novēlējums.

    V.T.
    Domāt pozitīvi! Atcerēties, ka valsts esam mēs paši un tikai mēs paši varam to veidot. Lai ir grūti, vajag spēt, stipram būt  uzvarēt! Lai Jums daudz jauku mirkļu un cilvēcisku attiecību!

    Foto no BT 1 un Viestura Tīles arhīva.



    Jaunumi »  Valsts esam mēs paši »  Views: 80801   Diplomatic Club


    Diplomatic Economic Club



    Home  ::   About Diplomatic Club  ::   DEC news  ::   Cooperation  ::   Publications  ::   Trade Fair Riga  ::   Club archive   ::   Legal  ::   Contact  ::  

    close open

    Diplomatic Club for Peace Appeal to world leaders and humanity

    Diplomatic Economic Club strongly condemns and is not accepting any kind of aggression, military collisions, wars between countries, which are happening here close in the center of Europe, on the other continents of the world, in Asia, in Africa.
    Nothing can justify the use of force in any cases, everywhere it leads to suffering of civilians.
    We call all parts, leaders of all levels for a peaceful solution of any disagreements through the dialog and negotiations.
    Only the Peace on our planet, olny Friendship and mutual understanding promote the life of people.
    Please don't even allow yourself any thought about World War III, about nuclear weapons.
    All the humanity remembers the wars of the 20th century, and if somebody has forgotten, please remember. Diplomatic Club for Peace

    Stop War! Peace All over the World



    Diplomatic Economic Club
    unites members from 37 countries of the world.
    Diplomatic Economic Club is a unique association where people from different countries are to find a common language and contribute to the development of contacts between businessmen of the countries they represent.
    1997 the beginning of the formation of the idea of creating a club, the establishment of internal interactions in the club on the basis of international exhibitions in Riga, periodic meetings.

    Digest

    She phrase Economic Diplomacy assumes the diplomatic official activities that are focused on increasing exports, attracting foreign investment and participating in work of the international economic organisations